Pārtraukt aizbildniecību mirušai mātei

Biju domājusi, ka visas izmaiņas iedzīvotāju reģistrā ir zināmas visām iestādēm un ka visas izmaiņas tajā citos reģistros notiek automātiski. Taču pirms pāris gadiem atklāju, ka tā nav.

Mana māte vēl padomju laikos saslima ar insultu smagā formā un ieguva 1.grupas invaliditāti. Vajadzēja viņu kopt un juridiski pārstāvēt.  Kļuvu par viņas māti jeb oficiālo aizbildni, kas kārto visas lietas ar valsti un pašvaldību viņas vārdā. Līdz ar to es nokļuvu Bāriņu tiesas redzes laukā. 

20 gadus mēs abas cīnījāmies ar slimības sekām, taču pāris nedēļas pirms 80.dzimšanas dienas  jauns insults visam pielika punktu. 

2008.gada decembrī, dienu pirms bērēm ieradās Bāriņu tiesas pārstāve mājas vizītē apraudzīt māti. Biju pārsteigta, vai tad viņa neseko izmaiņām iedzīvotāju reģistrā? Neesot viņiem pieejams? Vēlāk no Bāriņu tiesas saņēmu oficiālu vēstuli, lai rakstu iesniegumu par atbrīvošanu no aizbildņa pienākumiem sakarā ar mātes nāvi. Līdz tam katru gadu es sūtīju  atskaites, kā esmu tērējusi mātes līdzekļus- pensiju - viņas labā. Es uzrakstīju iesniegumu un pēdējo finanšu atskaiti, ko nosūtīju pa pastu, lūdzot izskatīt bez manas klātbūtnes. Vēlāk saņēmu rakstisku apstiprinājumu, ka tiesas sēdē esmu atbrīvota no aizbildnes pienākumiem. Dīvaini, lai neteiktu vairāk. Lūgt pārtraukt aizbildniecību mirušam cilvēkam? 

Pēc tam noraizējusies aizgāju uz pilsētas domi, varbūt arī tur jākārto mātes izdeklarēšanās no dzīvokļa? Nē, tas notiekot automātiski līdz ar izmaiņām iedzīvotāju reģistrā.

Policija man piedāvā vīru

Ir viens naktī, lasu detektīvu. Pēkšņi  pie durvīm atskan zvans.
- Kas tur ir?
- Policija, atveriet.
- Kas par lietu?
- Atvedām jūsu vīru.
- Kādu vīru?
- Galīgi piesūcies, saņemiet.

Māja tumsā, tikai vienā logā spīd gaisma. Poliči, kas zina vien bosa mājas numuru, nospsriež, ka sieva droši vien gaida, tāpēc gaišais logs ir īstajā dzīvoklī.

Pēc kāda laika stāvu zemāk atvērās durvis, atradās īstā sieva un vīrs tika pareizajā gultā:)

Kas te tā smird -es, es:)

Reiz, ieejot mājas foajē, meita man jautā- kas te tā smird? Un pēkšņi no trešā stāva atskan pazīstama balss- es, es! Izrādās, matemātikas skolotāja sniedz atbildi par klauvēšanu pie sava dzīvokļa durvīm:) Joprojām atmiņas par šo savādo gadījumu izraisa smieklus. Pasmejies arī tu,iegūsi papildus  vitamīnus :)

Precu vienu, šķiros no cita:)

Nu jau par personisko hītu kļuvis šāds autobiogrāfisks notikums. Piesakot laulības reģistrāciju,biju tik domīga, ka nākamais vīrs pēkšņi nolēma mainīt savu uzvārdu uz manējo. It kā netipiska lieta, bet joki bija pēc sešiem gadiem, kad reģistrēju šķiršanos. Manā pasē bija divi ieraksti: salaulāta ar Fišeru, šķīrusies no Neikšāna:)
  Šķiroties prasīju, lai vīrs nomaina uzvārdu. Rezultātā bērniem, kas dzimuši laulībā, ir viens uzvārds, bet tēvam cits. Kad otrreiz  precoties, pieņēmu vīra uzvārdu, bērniem ir vēl jautrāk, jo tēvs ir Fišers,māte- Godmane, bet paši Neikšāni:)

Pirmais solis

Katram ir savi jocīgie piedzīvojumi. Man arī tādi ir.